Mums, cilvēkiem, bieži vien patīk doties pie daba, svaigā gaisā un izbaudīt šo atmosfēru, bet kāpēc tad brīvā daba ir tik vilinoša, ja salīdzina to ar pilsētām? Šis atkal ir viens no tiem filozofiskajiem jautājumiem, uz kuru atbildi tik viegli nav iespējams atrast, bet tik un tā šodien varam mēģināt uz to atbildēt apskatot to no daudz un dažādiem skata punktiem.

Viens no iemesliem, kāpēc mums patīk atrasties brīvā dabā ir svaigais gaiss, jo pilsētā, dēļ iekšdedzes dzinējiem automašīnas ātri padara gaisu piesātinātu ar šīm izplūdes gāzēm un tas noteikti nav veselīgi. Un tāpēc, iespējams, ka esot pie dabas krūts ir iespējams uzelpot un ievilkt pilnas nāsis ar šo svaigo gaisu un tas mums patīk tāpēc, ka ķermenis noteikti, ka dod signālus smadzenēm, ka šeit gaiss ir daudz labāks nekā tur, kur cilvēks visu laiku atrodas, proti, pilsētā. Tāpēc arī visu laiku atrodoties sliktā un sasmakušā gaisā, pēc tam izejot ārā ir ļoti laba sajūta, jo ievelkot šo skābekļa pilno gaisa masu ir iespējams teju vai sajust tā garšu un svaigumu.

Vēl viens iemesls varētu būt tas, ka esot pie dabas viss apkārt ir dzīvs un tas varētu būt, kā viens no iemesliem, kāpēc mēs arī mājās vēlamies puķes un telpaugus, jo, lai gan šie augi nerunā un neelpo, kā to dara mājdzīvnieki, tie tomēr ir dzīvi un tāpēc mēs jūtamies daudz labāk. Tāpēc arī pilsētās, kur pilnīgi nemaz nav koki un krūmi ir tik vienmuļi, jo, lai gan apkārt ir daudz cilvēku, tomēr mēs nereti vēlamies arī citas dzīvas būtnes ne tikai cilvēkus. Un vēl pie tam, kā gan var nepatikt koši zaļās krāsas vai, piemēram, rudenī dzeltenie un sarkanie toņi, kas liecina par vasaras sezonas beigām. Tieši tāpēc arī mēs esam tik priecīgi pavasarī, kad sāk plakt lapas un redzami ir pirmie zaļumi, jo tas liecina, ka vasara ir atgriezusies un varam sākt izbaudīt to.

Vēl viens iemesls, kāpēc mums patīk brīvā daba ir tā, ka tur neviens nav iejaucies un tā ir augusti tā, kā tam būtu jābūt, un neviens cilvēks tur nav pļāvis zālienu, cēlis mājas vai noasfaltējis. Lai gan mēs visu laiku domājam, kā uzlabot dabu un dabīgos apstākļus, tomēr reizi pa reizei mums tomēr patīk arī uzturēties šajā vietā, kur nekas nav uzlabots un, varbūt, tas dod mums kontrastu par to, cik mēs tālu esam nonākuši un tāpēc liek padomāt par savu dzīvi un to, kas mums apkārt mazliet savādāk.

Comments are closed.